SARGĀSIMS MŪSU BĒRNUS - PRET EIROPRAIDU 2015 !

Homoseksuālists līdzinās narkomānam – tas ir cilvēks, kam nepieciešama atbilstoša ārstēšana. Vai tad kāds ar pilnu saprašanu var apgalvot, ka narkomānija ir kaut kas cilvēkam jau kopš dzimšanas piemītošs? Tā nav ģenētiska, bet gan dzīves laikā iegūta anomālija. Tā ir slimība, kas jādziedina.”
Zinātniskā patiesība ir tāda, ka gēni mūs nekad nepiespiež kaut ko darīt; mēs varam gan veicināt, gan apspiest savas ģenētiski noteiktās tieksmes; gan lolot tās, gan pretoties tām. Ja mēs savas slieksmes pastiprinām tūkstošiem reižu, kaut vai, piemēram, tikai ar homoerotisku fantāziju palīdzību, vai tad nav tikai loģiski, ja mums ir grūti no tām atbrīvoties? Līdzīgā veidā mums visiem piemīt ģenētiska vajadzība ēst, bet ir iespējams arī veicināt šo vēlmi un pārēsties, jo ēšana sagādā baudījumu. Ja mēs tā rīkojamies bieži, mēs ne tikai veicināsim savu ģenētisko noslieci uz lieko svaru, bet arī atklāsim, cik grūti izskaust iesakņojušos paradumu.”
Popkultūra un politiskā retorika apgalvo, ka tikai un vienīgi sabiedrības izpratnes trūkums ir atbildīgs par patoloģijām, kas saistītas ar homoseksualitāti. Šāds vienkāršots secinājums ignorē psiholoģijas literatūrā bieži atrodamās atziņas, ka homoseksuālistus ietekmējušas nesaticīgas vecāku attiecības un seksuālā izmantošana.
Vēl viens faktors, kas varētu būt saistīts ar homoseksuālas personības attīstību, ir homoseksualitāti akceptējošās kultūrās nemitīgi atkārtotais sauklis: ”Esi tas, kas tu esi, un nekaunies no tā.” Tā dēļ daudzi jaunieši sāk eksperimentēt, lai ”konstatētu”, kas tad viņi īsti ir. Tieši šie eksperimenti var novest pie normālas seksuālās attīstības traucējumiem un apstāšanās. Vecumā, kad jaunietis dabiski tiecas idealizēt tā paša dzimuma vienaudžus, viņš var kļūt nespējīgs attīstīties tālāk, lai varētu veidot heteroseksuālas attiecības, gluži vienkārši tādēļ, ka viņš ir pārliecināts, ka ir homoseksuāls. Homoseksuālu attiecību praktizēšana ar laiku viņam kļūs par ieradumu. No šejienes arī kļūst saprotams, cik bīstami ir agrā jaunībā veikti seksuāli eksperimenti. Pusaudžiem būtu jāizskaidro, ka tas, ja viņus pievelk tā paša dzimuma personas, uzreiz noteikti nenozīmē, ka viņi ir homoseksuāli.”Tāpat kā vairums sarežģīto, komplekso uzvedības fenomenu un garīgo stāvokļu, homoseksualitāte (..) nav tikai bioloģiska vai tikai psiholoģiska parādība, jo to izraisa pagaidām grūti nosakāms skaits dažādu faktoru – ģenētiskie faktori, apstākļi, kādos noris augļa attīstība, (..) vide, kurā bērns nonāk pēc piedzimšanas (tajā skaitā vecāku, brāļu, māsu un sabiedrības ietekme), un būtiskās bērna attīstības fāzēs notikusi vairākkārtēja ārēja ietekmēšana, kas mudina viņu izdarīt konkrētas izvēles.” (Homosexuality and the Politics of Truth (1996)).