harta13
"Latvijas valsts vara ir zaudējusi atgriezenisko saiti ar sabiedrību, kura nepieciešama lai tauta ticētu, ka vara to pārstāv.
Varai Latvijā vairs nav nepieciešams rēķināties ar sabiedrību. Tā uzskats, ka mērķis attaisno jeb kurus līdzekļus. Varas nesēji ņirgājas par demokrātiskiem principiem un ir viegli pērkama. Valdības vārdā tiek melots. Šodienas politiskā „elite”, ir līdzīga huntai.
Notiek nepārtraukta posteņu un labumu tirgošana.
Partejiskums kļuvis par pretstatu sabiedrībai. Uzticību zaudējušās politiskās grupas (partijas) noārda visu politisko un saimniekošanas sistēmu. Atvērtas sabiedrības pamatiezīmes ir pienākums sniegt sabiedrībai atskaiti par paveikto un ne tikai „politiski”, bet gan likumīgi atbildēt par radītajiem zaudējumiem.
Atbildība atbilst demokrātiskas ,valstiskas un tiesiskas valsts normai,no kuras mums pat pēdas zudušas.
Vairāk un vairāk Latvijas cilvēki nespēj saredzēt varā, nedz savas politiskās gribas, nedz ētikas nesējus. Tauta ir pacietīga, un vara to ļaunprātīgi izmanto.
Tā turpinot, meli, krāpšana un izlikšanās var kļūt par normu ne tikai varas nesējiem, bet arī visai sabiedrībai.Politiskā krīze, arī atbalsojas visās kultūras izpausmēs un tas jau ir drauds nācijas pastāvēšanai.
Ir nepieciešams jauns sociālais līgums. Ne valsts prezidents, ne parlaments nav izrādījuši gatavību mainīt izkurtējušo sistēmu. Tāpēc pilsoniskai sabiedrībai, savas gribas īstenošanai ir jāveido ALTERNATĪVA institūcija, kurā dominētu pilsoniskās sabiedrības kompetenti pārstāvji.
Ir nepieciešams, lai Latvijas politiskā sistēmā tiktu atbalstīta, atvērtība, uzticība un pilsoniskās sabiedrības ietekme uz politiku:
Jāatjauno, demokrātijas atliekas, kuras vēl bija - tautas nobalsošanā ar ierosināšanas slieksni 10 000 parakstu.
Vēlētājam jābūt iespējai, izvēlēt sev tīkamus deputātus, neatkarīgi no tā atrašanās, vienā vai otrā listē. Kā tas jau bija Latvijas brīvvalsts vēlēšanu likumā.
· parlamentā pārstāvētās organizācijas nedrīkst monopolizēt ceļu pie varas, un jāvienkāršo partiju veidošanas kārtība un brīva, ārpus partiju pārstāvju iekļūšana parlamentā;
· pilsoņiem jābūt plašākām iespējām izteikt savu politisko gribu ne tikai kārtējās vēlēšanās. Ir jāizveido vienkāršota tautas iniciatīvas īstenošanas sistēma, likumu ierosināšanai.
· Tagad ir tas brīdis, kad var un vajag atjaunot referenduma slieksni un vēlēšanu likumu.
Mēs aicinām visus Latvijas cilvēkus, kuri mums piekrīt, pievienoties šai hartai."
Valfrīds Puķe
Edvīns Puķe
Gvido Puķe
Jānis Danos
MOTTO
Visas „impērijas", un valstis sabrūk, kad „ganu” skaits pārsniedz „aitu” skaitu.
Patriciešu, nomenklatūras un citu sociālu parazītu, lai kā tos arī nenosauktu, skaitam un to patēriņa pieaugumam sasniedzot kritisko robežu, iestājas revolucionāra situācija, kad vara vairs nevar apspiest un tauta vairs nespēj panest uzvelto slogu.
Esam tuvu šim punktam.
Vienīgā iespēja valsti glābt ir samazināt „ ganu” skaitu un to apetīti, ieviešot lietderīgāku pārvaldi, dodot tautai plašākas tiesības ietekmēt politiskos procesus.
Latvija iet pa pašiznīcināšanas ceļu, jo "izvarotā" Satversme ar pilnīgi antidemokrātisko vēlēšanu un referenduma likumu virzās uz varas eskalāciju un nepārtrauktu nomenklatūras, tātad nodokļu, pieaugumu un tautas dzīšanu nabadzībā. Esam nonākuši huntai līdzīgas diktatūras gūstā. Riņķis ir noslēdzies un tikai aklais to neredz.
Latvija šajā ziņā, nav unikāla. Parādībai ir visaptverošs un ciklisks raksturs, kurš parasti beidzas ar karu, revolūciju , vai tās nevardarbīgo veidu, kā 1990. gadā. Tas neglābjami saistīts ar iepriekš radīto materiālo, ētisko vērtību iznīcināšanu un jaunas varas struktūras izveidošanos.
Vienīgā iespēja, nenonākt revolucionārā postā ir atjaunot, kaut to demokrātijas pakāpi, kāda bija pirmajā Latvijas republikā līdz 1934. gadam, ar savu demokrātisko vēlēšanu likumu bez barjerām un partiju priekšrocībām un tautas nobalsošanas likumu, kurā pietika 1000 parakstu!!!! patreizējo 30 000vietā .
Kādu ceļu iet?
1. Ierosināt likumu - atjaunot tautas nobalsošanas, ierosināšanas slieksni 10 000 parakstu.
To pagaidām,vēl var ierosināt un panākt, savācot 30000 parakstus un tautai nobalsojot.
Pēc brīža būs, 150 000 parakstu slieksnis, kurā, tikai notāra izmaksas vien būs 300 000Ls, padarot to par neiespējamu.
2. Nu jau tikai ar 10 000 parakstiem rosinam referendumu par 1922.gada Satversmes, vēlēšanu likuma atjaunošanu.
3. Iesniegt likumprojektu, par tautas vēlētu prezidentu, vai kādu citu aktuālu jautājumu.
PARAKSTI
Latvijas nācija briesmās !
Tagad ir tas brīdis, kad var un vajag atjaunot Latvijas Republiku, referenduma slieksni un vēlēšanu likumu.
Mēs aicinām visus Latvijas cilvēkus, kuri mums piekrīt, pievienoties HARTAI 13.
1977. gada 1. janvārī vairāki simti Čehoslovākijas intelektuāļu parakstīja Hartu 77. Tajā skanēja aicinājums Čehoslovākijas valdībai ievērot 1975. gada Helsinku konferences Noslēguma akta punktus par vārda brīvību.
1979. gada 23. augustā vairāk nekā 40 Baltijas disidentu parakstīja savu – Baltijas hartu. Hartas vārdu baltieši pieņēma Hartas 77 ietekmē. Baltijas hartas parakstītāji kā okupētu valstu pārstāvji iekļāva tajā politiskas prasības. Viņi pieprasīja Baltijas tautu tiesības lemt savu likteni. Arī atjaunot valstiskumu. Baltijas harta bija aicinājums PSRS, VFR, VDR valdībām, Atlantijas hartu parakstījušo valstu valdībām un ANO ģenerālsekretāram anulēt 1939. gada 23. augusta Molotova–Ribentropa paktu un novērst tā sekas. Vēlāk Baltijas harta pasaulē ieguva apzīmējumu – Baltijas memorands.
Baltijas hartas pieņemšanu organizēja disidenti no Lietuvas Brīvības līgas. Lietuvā cilvēktiesību aizstāvības kustībai bija senākās tradīcijas Baltijā. 1976. gadā tika dibināta Lietuvas Helsinku grupa, kas prasīja 1975. gada Helsinku konferences noslēguma dokumenta prasību ievērošanu Lietuvā.
Baltijas hartā cilvēktiesību aizstāvji aicināja pasauli atzīt Baltijas tautu tiesības uz nacionālo suverenitāti.
Baltijas hartu atbalstīja arī PSRS cilvēktiesību aizstāvji. Pazīstamākais no viņiem bija akadēmiķis Andrejs Saharovs. Vienīgā viņu piebilde bija tāda, ka Baltijas valstu iedzīvotājiem par neatkarību jālemj referendumā.
http://www.harta12.ee/est/
http://nra.lv/viedokli/viktors-avotins/9…
http://rus.postimees.ee/1040058/hartija-…
http://rus.postimees.ee/1048512/hartija-…
"Valstsvīrs no politiķa atšķiras ar to, ka politiķis orientējas uz nākamajām vēlēšanām, bet valstsvīrs - uz nākamajām paaudzēm."
Vinstons Leonards Spensers Čērčils
4ATA@4atmoda.lv
Ceturtā Atmoda, biedrība Sazināties ar petīcijas autoru
Paziņojums no šīs tīmekļa vietnes administratoraMēs esam slēguši šo petīciju un esam izdzēsuši parakstītāju personisko informāciju.Eiropas Savienības Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR) prasa pamatotu iemeslu personas datu glabāšanai un prasa, lai informācija tiktu glabāta iespējami īsāko laiku. |